Gaisma kas paliek

Iespaidiem, jaunām iespējām un labiem darbiem bagāts ir bijis gandrīz jau aizvadītais 2019. gads, un kā noslēdzošo īpašo notikumu varam visam pievienot biedrības „ Wings for Wheels” rīkoto svētku pēcpusdienu 9. decembrī restorānā „Klīversala”. Ar laipnu Nacionālās bibliotēkas un restorāna vadības pretimnākšanu un sponsoru atbalstu varējām dāvināt aicinātajiem cilvēkiem ar invaliditāti, viņu tuviniekiem un palīgiem dažas omulīgas stundas īpašā noskaņā. Par satikšanos un atkalredzēšanos priecājās jau savā starpā agrāk pazīstami cilvēki, un vakara gaitā bija iespēja iegūt arī jaunus paziņas.

Par to, lai aicinātie viesi saņemtu ne tikai miesai, bet arī dvēselei un garam vajadzīgo, pateicamies mūziķiem no grupas „Riverfall” un Jaunjelgavas baptistu draudzes mācītājam Mārim Vītolam. Gada tumšākajā laikā, kad mēs visi tā ilgojamies pēc gaismas, tikām aicināti pievērst uzmanību Jēzum Kristum, kurš ir patiesā un nezūdošā Gaisma. Viņš ir tas, ko mums vajag, lai mēs nepaliktu tumsā un neizplatītu tumsu uz apkārtējiem. Jēzū Kristū mēs esam gaismā, un Viņš ir gaisma mūsos, kas liek tumsai atkāpties. Mēs ļoti ceram, ka cilvēki, kuriem šis vakars tika rīkots, neaizmirsīs šo vēsti, atgriezušies savā ikdienā un apstākļos, kas bieži mēdz būt grūti un nomācoši.

Paldies ceptuvei „Lāči” par dāvinātajiem gardumiem un „Mārtiņa beķerejai” par gardajiem kliņģeriem. Paldies arī mūsu brīvprātīgajiem palīgiem, kas palīdzēja atvest cilvēkus, uzstādīt skaņu aparatūru, fotografēt u.c. Mēs visi kopā varam justies gandarīti par paveikto, jo šie pasākumi ir viens no veidiem, kā gribam pateikt, ka Dievs ir labs un Viņam rūp ikviens cilvēks.

Pasākuma bilžu galerija šeit: https://photos.app.goo.gl/wP4MD2LHChQYTKCM6

Foto: Ansis Vegners

Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2019

Kategorijā „Individuālais sniegums” gada balvu nominācijā "Sociālo tīklu balss" un atzinības rakstu kategorijā "Uzdrošināšanās" saņēma biedrības "Wings for Wheels" projektu un pasākumu menedžere Santa Survila.

Konference Ļvovā par darba un rehabilitācijas iespējām

Tā notika Ļvovas pilsētā Ukrainā no 18. – 20. septembrim, un to rīkoja biedrība „Zaļais krusts”- organizācija, kas specializējas gan Ukrainas invalīdu tiesību aizstāvēšanā, gan aktīvas atpūtas organizēšanā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionalitātes ierobežojumiem. http://www.gcs.org.ua/ukr Par šīs organizācijas darba nozīmīgumu bija iespēja pārliecināties pirms dažiem gadiem, kad veselu gadu darbojos tajā kā brīvprātīgais.

Konference bija paredzēta kā noslēgums kādam lielākam projektam, un tajā piedalījās arī pārstāvji no biedrības „Wings for Wheels”, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” un organizācijas IMKA Latvija. Kopā no Latvijas bijām četri cilvēki. Konferencē piedalījās arī pārstāvji no Ukrainas, Portugāles, Polijas, Rumānijas un citām valstīm. Konference noritēja ukraiņu valodā, bet bija pieejams tulkojums arī krievu un angļu valodās.

Galvenokārt konferencē tika apspriestas tēmas par katras projektā pārstāvētās valsts vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionālo spēju ierobežotību; tika stāstīts par to, ka vides pieejamības nodrošināšanai ir jāievieš tā saucamais universālais dizains, jo cilvēki ar funkcionālā aparāta traucējumiem nav tikai cilvēki riteņkrēslā, bet arī cilvēki ar redzes, dzirdes u.c. veselības traucējumiem.

Diemžēl daudzas lietas, kuras vajadzētu ieviest, netiek ieviestas, jo tām nepieciešami lieli finanšu resursi, kuru vienkārši nav. Lai atrastu risinājumu, ļoti daudz tika piesaukta spēja improvizēt jeb „veids, kā ar minimāliem finanšu resursiem panākt maksimāli vēlamo rezultātu”gan arhitektoniskajos risinājumos, gan telpu un apkārtējās vides pielāgošanai.

Projekta ietvaros tiek izstrādāta digitālā platforma, kurā Eiropas kartē tiks atzīmēti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem ierobežojumiem pieejamie tūrisma objekti. Izstrādes procesā atrodas arī tūrisma objektu pieejamības mobilā aplikācija ar iespēju katram tās lietotājam šo sarakstu papildināt ar jauniem objektiem.

Protams, līdz pilnīgai vides pieejamībai vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr domāju, ka šādas mobilās aplikācijas izstrāde ir milzīgs solis pareizajā virzienā.

Autors: Jānis Jēgers

Šaha nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti

Pateicoties organizācijas „Giving for Latvia” ierosmei, 21. septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas vēsturē pirmās šaha apmācības cilvēkiem ar invaliditāti. Bija sapulcējušies 13 cilvēku no dažādiem Rīgas rajoniem un pat no Aizkraukles, 10 cilvēki no tiem piedalījās apmācībās. Vairākiem no dalībniekiem šī nodarbība bija pirmā, un viņiem nebija priekšzināšanu, turpretim citi bija jau iepriekš spēlējuši, bet vēlējās atsvaidzināt atmiņu un uzzināt jaunus interesantus faktus.

Nodarbību vadīja šaha pasniedzējs Viesturs Kapče, viesos bija ieradušies Latvijas šaha federācijas FIDE meistars Matīss Mustaps un Latvijas labākā šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola. Prezentācijā iepazināmies ar šaha vēsturi un ar iespējām, ko šahā paver mūsdienu tehnoloģijas, kā arī uzzinājām, kā spēlēt šahu ar datoru. Otrajā daļā apguvām pirmos soļus šahā, bet dalībnieki ar pieredzi uzsāka pirmo šaha partiju. Laiks aizskrēja vēja spārniem! Iedvesmoti un gandarīti bija visi klātesošie. Pēc intensīvā darba tika baudīta garda picu un ar nepacietību precizēta nākamā tikšanās.

Turpmāk tiek plānots rīkot vēl vismaz piecas nodarbības un paplašināt šaha entuziastu pulciņu līdz 20 cilvēkiem.

Pasākums varēja notikt, pateicoties Rīgas Latviešu biedrības namam, labdarības organizācijai „Esi draugs!”, Latvijas šaha federācijai un biedrībai "Wings for Wheels".

Autore: Santa Survila.

Izaicinājums XII, 2019

Ko es varu dot citiem? Kā lai es kalpoju Dievam un iekļaujos sabiedrībā tāds, kāds esmu? Šie bija tikai daži no jautājumiem, ko cits citam tieši vai netieši uzdeva nometnes „Izaicinājums 12” 16 dalībnieki un 30 darbinieki un asistenti. Ikgadējā nometne „Izaicinājums” šogad norisinājās 23.-30. Jūlijā, Spāres speciālajā internātpamatskolā.

Nometnes programmā bija iekļautas jau zināmas un iecienītas aktivitātes, tādas kā rīta slavēšana un vingrošana, dažādas darbnīcas un lekcijas, sporta spēles, koncerts un ugunskurs. Lekcijās tika aplūkotas aktuālas un intriģējošas tēmas. Vai cilvēkiem ar invaliditāti ir vieta kristiešu draudzēs un Baznīcā, kas reprezentē Kristus miesu? Kā es varu ikdienā sekot Kristum, esot riteņkrēslā? Kā ieplānot laiku atklātām un dziļām sarunām ar Dievu, un kā lai uzticīgi kalpoju Dievam ar tām personības iezīmēm, ko Viņš man piešķīris, neraugoties uz to, vai esmu introverts vai ekstraverts? Tikšanās mazajās grupās deva iespēju pārrunāt eksistenciālus jautājumus un padalīties ar citiem savā pieredzē. Brīvajā laikā dalībnieki varēja saņemt fizioterapeita pakalpojumu, apmeklēt individuālā koučinga nodarbības vai saņemt konsultācijas par tiesībām, ko viņiem paredz Latvijas sociālās labklājības likumdošana.

Dalībnieki iedvesmoja un motivēja cits citu, stāstot par saviem vaļaspriekiem un sasniegumiem. Sporta spēlēs dalībnieki, kuri ir starp labākajiem Latvijas sportistiem riteņkrēslā, mācīja, kā grūst lodi, mest disku un šķēpu. Daži apslēpti talanti atklājās arī, gatavojot skečus par Bībeles stāstiem. Spēja citam citu atbalstīt un strādāt komandā kļuva izšķiroši svarīga ekstrēmajā naktī, kad tiešā nozīmē aci pret aci sastapāmies ar tumsu un nezināmo. 23.00 mēs devāmies meklēt zālē izbārstītas dažādu krāsu pērles. Turklāt vēl vajadzēja uzmanīties un sargāt citam citu no „vilka”. Galvenais uzdevums bija turēties, cik vien iespējams, kopā un vienotiem, jo katrai komandai bija tikai viens lukturītis. Vienai no komandām šis priekšnoteikums kļuva jo īpaši svarīgs, kad viena no komandas dalībniecēm apgāzās ar elektriskajiem ratiem. Pateicoties saskaņotam un rūpīgam komandas darbam, šī epizode kļuva par piemēru tam, kā Dieva draudzes locekļi ir gatavi palīdzēt cits citam. Visi veiksmīgi nonāca līdz vietai, kur ap 3 naktī uz austošās saules blāzmas fona tika uzņemta kopbilde.

Galvenā vēsts, kas skanēja cauri lekcijām un liecībām, bija, ka mēs visi esam cits citam vajadzīgi un katram ir kaut kas, ko dot citiem. Šajā nedēļā izzuda robežas starp cilvēkiem ar un bez invaliditātes, un katrs tika uzlūkots kā pirmkārt un galvenokārt personība. Lai nometne būtu izdevusies, visu ieguldījums bija vienlīdz svarīgs. Daži dalībnieki, kas piedalījās pirmo reizi, atzinās, ka nometne pārspējusi viņu gaidas, un tie, kas bija piedalījušies agrāk, teica, ka nometnē piedzīvotais rada viņos vēlēšanos atgriezties arī citugad. Viens no dalībniekiem apliecināja, ka šajā nometnē Dieva mīlestība, miers un prieks piepildījis viņa sirdi, kā vēl nekad, un viņš izlēmis pilnīgi atdot savu dzīvi Kristum. Mēs priecājamies kopā ar viņu un arī ar citiem, kuru sirdīs ir iedēstītas kādas jaunas sēklas. Lai šīs labās sēklas izaug par auglīgiem kokiem mūsu dzīvēs, un lai šajā nometnē piedzīvotais un iegūtais turpina kā ūdens apļi izplesties katra dalībnieka, asistenta un komandas darbinieka dzīvē!

Paldies jums par dāsno atbalstu ar aizlūgšanām, finansēm un citādi, lai šī nometne, kas maina dzīves, varētu notikt.

Šeit varat aplūkot nometnes bilžu galeriju: https://photos.app.goo.gl/3rxNy7k1Lr6UJDdw9

Šeit varat noskatīties ekstrēmās nakts video: https://vimeo.com/352014166

Viesos Valmieras baptistu draudzē

21. jūlijā vairāki biedrības "Wings for Wheels" pārstāvji viesojās Valmieras baptistu draudzē. Valmieras baptistu draudze jau vairākus gadus atbalsta "Wings for Wheels" rīkotās vasaras nometnes "Izaicinājums".

Pēc mācītāja uzrunas Santa Survila īsumā pastāstīja par biedrības kalpošanu un rīkotajām aktivitātēm, no kurām lielākā ir ikgadējā vasaras nometne. Ar savu liecību dalījās Hildegune un Dans Grønvold-Rossland no Norvēģijas; viņi stāstīja par to, kā Hildegunes slimība viņus tuvina Dievam un vienu otram, jo caur palīdzību vislabāk izpaužas uzticīga un mīloša sirds. Jānis Jēgers kalpoja ar tulkošanu no angļu valodas uz latviešu.

Draudze klausījās ar interesi, un pēc dievkalpojuma, kurā viss laiks šoreiz bija atvēlēts mums, dzirdēju atsauksmes, ka šodien dzirdētais ir uzrunājis cilvēku sirdis, mudinot aizdomāties par to, cik svarīgi ir būt sadraudzībā un kalpot viens otram mīlestībā arī tad (vai jo īpaši tad), kad dzīve nav viegla.

Noslēgumā draudzes locekle Vita Bitte, ar kuras iniciatīvu notika ziedojuma vākšana, pateica, kāda summa ir saziedota "Wings for Wheels" nometnes atbalstam, un tas patiesi bija liels iepriecinājums un pārsteigums. Gada laikā nometnes „Izaicinājums XII” veiksmīgai norisei draudzes locekļi bija saziedojuši 323 EUR! No klāt pievienotās ziedojumu uzskaites lapas varējām secināt, kā šī summa ir krājusies, un esam no sirds pateicīgi draudzes locekļiem par atsaucību un ticību, ka šis Dieva projekts ir tā vērts.

Paldies par dāvanām un pusdienām, kurās kopā devāmies pēc dievkalpojuma. Pateicamies ikvienam par atvērto sirdi un atbalstu, lai nometne "Izaicinājums XII" varētu notikt. Īpašs paldies Vitai Bittei par viņas iniciatīvu un aktīvo palīdzību ziedojuma vākšanā.

Mums visiem kopā, pateicoties Dieva žēlastībai, ir izdevies, un visi nometnei nepieciešamie līdzekļi tika veiksmīgi saziedoti. Lai Dievs bagātīgi svētī un iepriecina ikvienu, kurš atbalstīja lūgšanās un ar ziedojumiem!

Dievkalpojums „Visi iekšā” (Nr. 12)

Turpinot daudziem jau iepatikušos un vērtīgu tradīciju, Āgenskalna baptistu draudzē sadarbībā ar biedrību „Wings for Wheels” 2019. gada 30. jūnijā Mārupes ielā 14 notika dievkalpojums „Visi iekšā”, kurā piedalījās cilvēki ar invaliditāti, viņu atbalstītāji un draugi.

Saulainajā svētdienā tika turpināts aizsāktais Āgenskalna baptistu draudzes nama pielāgošanas projekts, lai cilvēki ar dažāda veida invaliditāti varētu regulāri apmeklēt dievkalpojumus, uztvert sludināto vēsti, justies pieņemti, būt stiprināti un gaidīti.

Dievkalpojums notika draudzes dārzā, un tā ietvaros, pārstāvot cilvēkus ar invaliditāti, Jānis un Dans (Norvēģija) no biedrības "Wings for Wheels" dalījās ar to, kā viņi piedzīvo Dievu savā ikdienā. Dans uzrunāja klātesošos ar savu liecību un mudināja parādīt cilvēkiem Dieva mīlestību un žēlastību.

Jānis stāstīja, kā pamazām iepazinis Dievu kā savu tēti un arī šobrīd dzīvo, uztverot un pieņemot Dievu kā tēti. Šie stāsti uzrunāja klātesošos, un var cerēt, ka viņi devās tālāk savās gaitās kaut nedaudz vairāk iedrošināti un aizdomājās par to, cik svarīgi ir iepazīt Dievu un veidot ar Viņu tuvas un personīgas attiecības. Mēs visi esam Dieva mīlēti, neatkarīgi no mūsu veselības stāvokļa, rakstura un citām iezīmēm.

Āgenskalna baptistu draudzes namā pašlaik jau ir izveidota uzbrauktuve, lai cilvēki riteņkrēslā varētu iekļūt dievnamā, un ir pielāgotas arī labierīcības telpas.

Bočias viesturnīrs Tukumā (Nr. 12)

15. jūnijā Tukuma Sporta hallē kuplā skaitā pulcējās cilvēki ar invaliditāti, lai, atsaucoties biedrības "Līdzvērtība" uzaicinājumam, piedalītos bočia spēlēs. Azarts, jautrība, cīņas spars un enerģija pavadīja spēļu aktivitātes vairāku stundu garumā. Šoreiz bija trīs spēļu laukumi, 9 komandas un vairāk nekā 40 dalībnieku, no kuriem kādi piedalījās pirmo reizi, bet kādi jau atkārtoti. Spēlēja seniori no biedrības "Aizvējš", divas pansionāta "Mežciems" komandas, Tukuma bērnu komanda, divas komandas no "Parunāsim", "Savādie" un citi spēlētāji no Rīgas, Auces, Mālpils, Siguldas un vēl citām spēcīgām komandām.

Pēc spraigās sacensības, kur savā starpā cīnījās stiprākās komandas, laukumā pie halles tika pasniegti biedrības "Līdzvērtība" sarūpētie diplomi un medaļas visiem spēļu dalībniekiem. Labdarības organizācijas "Esi draugs!" balvas un gardā pica noslēdza šo aktīvi piepildīto, sadraudzības un patīkamu rūpju pilno dienu. Dalībnieku prieks bija neviltots, un visi ar nepacietību jau gaida nākamo bočia spēli!

Pasākumu atbalstīja biedrība "Līdzvērtība", Bočias Rekreācijas līga, labdarības organizācija "Esi draugs!" un biedrība "Wings for Wheels".

Sociālo ekspertu tikšanās Polijā (Nr. 12)

Žešuva (poļu: Rzeszów) ir zaļa, sakārtota pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs, trešā daļa iedzīvotāju ir studenti. Neskatoties uz to, ka pilsēta pēc Polijas mērogiem skaitās neliela, ar vides pieejamību cilvēkiem riteņkēslā problēmu nebija. Ietves ir gludas, un apmales zemas.

Projekta ietvaros apmeklējām Žešuvas Dom Pomocy Społecznej sociālo namu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī sociālo centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Brīvajā laikā apskatījām pilsētu un piedalījāmies pilsētas dzīves aktivitātēs.

Iespaidi un secinājumi pēc viesošanās sociālajā centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

Diennakts aprūpi 94 veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vienvietīgos un divvietīgos numuros. Par to, kam piešķirt vienvietīgo numuru un ko ēst pusdienās, lemj pašu centra iemītnieku izvēlēta padome, kura pārstāv un aizstāv iemītnieku intereses.Ēdiens atbilst vecumam un veselības stāvoklim (ieskaitot uztura ēdienus), tiek palīdzēts pamata dzīves aktivitātēs (barošana, ķermeņa higiēnai utt.).

Guvu noderīgu pieredzi, ko labprāt pielietošu tālāk sociālā darba sfērā. Galvenais secinājums ir tāds, ka jāmīl cilvēki, jārūpējas par viņiem un jānodrošina vide, kas ir mājīga. Ja cilvēks jutīsies labi, būs aktīvs un varēs nodarboties ar savu vaļasprieku, sliktās domas pazudīs. Mums Latvijā ir uz ko tiekties!

Ar brauciena iespaidiem dalījās Santa Survila.

Foto no S. Survilas privātā arhīva.

Labdarības koncerts vides pieejamības izveidošanai Vīlandes draudzē (Nr. 12)

2019. gada 25. maijā sirsnīgā gaisotnē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Ziedoņa zālē  notika labdarības koncerts  “Dodot dotais vairojas". Tā mērķis bija vākt līdzekļus, lai turpinātu vides pieejamības izveidošanu Rīgas baptistu Vīlandes draudzē, kur savas garīgās mājas atraduši vairāki cilvēki ar invaliditāti.

Iespēja būt kopā ar draudzi ir būtiska, lai viņi justos piederīgi un tiktu garīgi stiprināti. Pašlaik, lai cilvēki, kas pārvietojas riteņkrēslā, varētu iekļūt baznīcā un piedalīties dievkalpojumos, ir vajadzīgi stipri palīgi, kas viņus uznes pa kāpnēm.

Skatiet video:

Koncertā piedalījās un apmeklētājus ar izmeklētiem un iecienītiem priekšnesumiem priecēja pazīstami mūziķi un izpildītāji: Diāna Ponaskova („Nāc līdzās!”, vokāls), Kaspars Zemītis (ģitāra), Artis Gāga (saksofons) un Rihards Štrauss (čells), Ieva Pļaviņa (vokāls), Marta Zakrževska (flauta) un Edgars Šķerbergs (taustiņinstrumenti). Vairākiem māksliniekiem instrumentālo pavadījumu sniedza  Arvīds Keinis. Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms radīja noskaņu ar I. Ziedoņa epifāniju lasījumu, un pazīstamā  grupa „My Radiant You” uzstājās ar vairākiem vokālajiem priekšnesumiem. Koncertu vadīja Inese Vaikule.

Noslēgumā Vīlandes draudzes mācītājs Ģirts Ašnevics īsā uzrunā pateicās māksliniekiem un koncerta apmeklētājam.

Lai turpinātu un pabeigtu iesākto vides pieejamības izveides projektu, vēl joprojām ir nepieciešami līdzekļi. Ja jums nebija iespēja apmeklēt šo koncertu, bet no  sirds vēlaties atbalstīt projektu, tas ir iespējams, pārskaitot ziedojumu uz bankas kontu.

Paldies māksliniekiem, koncerta apmeklētājiem, mēdiju informatīvajam atbalstam un ikvienam, kurš domās bija kopā ar mums!

Publicitātes foto.

Santa Survila, koncerta organizatoru pārstāve.

Brauciens uz Bergenu projekta ietvaros (Nr. 12)

European Anti Poverty Network projekta ietvaros 4.-7. maijā Bergenā (Norvēģijā) notika Norvēģijas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas sociālo ekspertu tikšanās pieredzes apmaiņā sociālajos un izglītības jautājumos. Kopā grupā bijām 17 cilvēki. Programmā bija paredzēts apmeklēt Bergenas universitāti, kā arī ciematu, kurā dzīvo cilvēki ar invaliditāti. Bija arī laiks pilsētas apskatei un muzejiem. 

Bergenas ielas ir senatnīgas, un gandrīz visur pie ielu malām un pārejām ir iebūvētas masīvas plāksnes. Ielu segums pārsvarā ir bruģis, kombinēts ar asfaltu. Ielas ir pietiekami gludas, bet pārvietošanās cilvēkiem riteņkrēslā ar manuālo vadību ir apgrūtinoša. Vides pieejamību vērtēju kā diezgan neapmienošu. Par ēku pieejamību ir padomāts un ir ierīkotas uzbrauktuves un lifti.

Liriska atkāpe. Pēc 1 st. 45 min. lidojuma no Rīgas, Bergena mūs sagaidīja ar brāzmainu vēju. Kāds vietējais iedzīvotājs stāstīja, ka vējš, lietus un arī, iespējams, krusa ir parasta ikdienas parādība. Tāpat kā tas, ka laika apstākļi var mainīties ik pēc pāris minūtēm. Neviļus pasmaidīju: gluži kā pie mums, Latvijā... Bergenas pilsētas simbols ir lietussargs, jo lietus līst 280 dienas gadā! Pilsētas ielās zied rododendri, tulpes u.c. Ir tiešām skaisti! Mazas, akurātas mājiņas kalnu pakājēs, ūdens strūklakas... viss sniedz baudījumu acīm.

• Norvēģijā ir augstākās algas pasaulē, līdz ar to arī augstākās cenas un nodokļi.

• Pastāv problēmas ar cilvēku darba un profesijas izvēli, jo līdz ar progresīvo nodokļu sistēmu, ja cilvēks izlemj ilgstoši mācīties un iegūt labu profesiju, piemēram, ārsta, ar vidējo algu 10000-15 000 EUR mēnesī, darbiniekam nodokļos būs jāsamaksā 50%. Turpretī, ja viņš strādās mazāk kvalificētu darbu, piemēram, veikalā par pārdevēju, tad nodokļos maksās 30% no ienākumiem, jo ienākumi būs mazāki. Uz rokas paliks vidēji ap 4 000 EUR. Tāpēc jaunieši bieži izlemj izglītību neturpināt, jo algas ziņā ieguvums ir gandrīz līdzīgs, bez papildus piepūles izglītības iegūšanā.

• Izglītība ir bezmaksas, tādējādi tā ir pieejama ikvienam, neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa.

• Dzīvošanas izmaksas Norvēģijā ir augstas. Piemēram, 4 cilvēku ģimenei ēdiens mēnesī izmaksā vidēji 1100 EUR, bet 20 minūšu ilgs brauciens ar taksometru par valsts apstiprinātu tarifu - 82 EUR.

• Norvēģijā faktiski nav skaidras naudas, visi norēķini notiek ar kartēm.

• Ēdiena porcija kafejnīcā maksā vidēji 25-30 EUR, kafijas tasīte 4 EUR, kafija ar gabaliņu kūkas 15 EUR. Līdz ar to, kā mums pastāstīja, vietējie iedzīvotāji kafejnīcas neapmeklē bieži un arī ar taksometriem nebrauc.

• Nacionālais ēdiens – brūnais siers, speciāli uz uguns apstrādāta aitas galva, un taco, jo to norvēģi ēdot visbiežāk (līdzīgi kā latviešu „nacionālais ēdiens” ir šašliks). J

Viens no brauciena mērķiem bija cilvēku ar invaliditāti centra Helgeseter apmeklējums. Tas atrodas ārpus Bergenas pilsētas centra, kalnos, ļoti gleznainā vietā. Centrā gandrīz visu laiku ir sniegs, un gaiss ir dzestrs. Tas ir lielākais cilvēku ar invaliditāti aprūpes centrs Bergenā. Personāls kopā ir 50 cilvēku. Lielākā daļa personāla centrā strādā vidēji 25 gadus. Izdegšanas sindroma faktiski nav, jo, ja darbinieks, piemēram, nostrādā 3 diennaktis pēc kārtas, viņam pienākas nedēļa atpūtas, kas ir pietiekami, lai viņš atpūstos un atjaunotos. Cilvēkiem ar invaliditāti Norvēģijā ir iespēja līdz 18 gadiem dzīvot savās ģimenēs, kur viņi saņem pilnīgu medicīnas personāla aprūpi, un pēc 18 g. ir iespēja izvēlēties, vai palikt ģimenē vai doties uz dzīvi šādā centrā.

Centrā ir sešas omulīgi iekārtotas mājas ar virtuvi, mēbelēm un kamīnu, kur kopā uz pastāvīgu dzīvi dzīvo 30 cilvēku ar dažādu smaguma pakāpju garīgu un fizisku invaliditāti. Māju iekārtojums veidots tā, lai cilvēki būtu vairāk vienuviet un savstarpēji komunicētu. Ir izveidotas tādas kā saliņas ar galdiņu, mīkstajām mēbelēm, siltām segām.

Dzīvošana centrā tiek pilnībā nosegta no valsts līdzekļiem. Medicīnas personāls ir pieejams visu diennakti. Cilvēki šeit dzīvo visu mūžu, un dabūt sev dzīvesvietu centrā var tikai tad, ja kāds no iemītniekiem aiziet no šīs pasaules.

Šeit piedāvā darbu tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri tur dzīvo. Viņi darina skaistas sveces, auž segas no dzijas, kas krāsota pašu mežā salasītu zāļu novārījumā, strādā darbnīcā. Viņiem pat sava dzīvnieku ferma, dārzs, veļas mazgātava un beķereja.

Divreiz gadā centrā uz Ziemassvētkiem un pavasarī ir atvērto durvju dienas, kad centra iedzīvotāji pārdod savus darinājumus, lai atbalstītu savas sadarbības organizācijas citās valstīs, jo tādas ir vairākas. Centra moto ir, ka katrs piedalās ar savām spējām atbilstošu ieguldījumu. Kurš spēj, dara darbu fiziski, kurš nevar fiziski, tas piedalās ar savu klātbūtni un vienkārši izbauda atmosfēru. Galvenais, lai katrs būtu iesaistīts un līdzdalīgs. Cilvēkiem uz vietas ir savs teātris, mūzika, katrā mājiņā ir klavieres. Šeit savstarpējā sapratne tiek vērtēta augstāk par kompetencēm.

Projekta ietvaros apmeklējām Folkeuniversitetet, kas dibināta 1864. gadā un Bergenā izveidota kā NVO (nevalstisko organizāciju) universitāte 1935. gadā. Tajā izglītību un jaunas iemaņas var iegūt pieaugušie cilvēki. Pastāv valsts vai darba devēju apmaksāti kursi jaunas profesijas ieguvei vai kvalifikācijas celšanai. Notiek 17 valodu kursi, ekonomikas kursi tiesību zinātnes tālākai apguvei. Ja piesakās grupa, kas vēlas apgūt konkrētu valodu, universitāte atrod skolotāju, lai valodu iemācītu. Viņi ir atvērti.

Norvēģijas darba ministrija atbalsta pieaugušo izglītību universitātē. Diplomi gan valsts skolā, gan NVO skolā ir vienādi un līdzvērtīgi. Kursus mācību programmai pievieno atkarībā no tirgus pieprasījuma. Norvēģijā iespējams apgūt praktiski jebkuru valodu. Piemēram, ja norvēģis plāno braukt uz Baltkrieviju, viņš valodu sāk apgūt, vēl esot Norvēģijā.

Apmācību sistēma ir izveidota tā, lai cilvēki, kuri strādā pamatdarbā un universitāti klātienē apmeklēt nevar, var mācīties interneta klasē, jo mācības tiek filmētas un ierakstus var noskatīties. Arī, ja cilvēks saslimis, viņš nokavētās apmācības var noskatīties ierakstā, tāpēc neko nenokavē. Tas labi noder arī pirms eksāmeniem, jo ierakstus var redzēt atkārtoti. 

Interesenti var apmeklēt arī kultūras un hobiju kursus (dejošana, mūzikas instrumentu spēle, galdniecība, celtniecība, ēdienu gatavošanas apmācība, zīmēšana, gleznošana). Tiek palīdzēts pilnveidot cilvēka iemaņas darīt to, kas viņam padodas, attīstot savu talantu.

Piemēram, ir medicīnas māsu kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, kuros medmāsas 12 mēnešus mācās, kā darboties ar tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēku ar invaliditāti aprūpē. Ir telpa, kurā iespējams praktizēties elektrisko pacēlāju, funkcionālo gultu, riteņkrēslu, mākslīgās elpināšanas, higiēnas u. c. līdzekļu lietošanā. Šāda prakse ir vērtīga, jo, uzsākot darbu cilvēku aprūpē, medmāsai būs ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās iemaņas.   

Brauciens bija vērtīga pieredze, un es ticu, ka iegūtās zināšanas varēšu izmantot arī praktiski.

Raksta autors: Santa Survila

Foto no personīgā arhīva.

Sportiskais gars aktivitāšu dienā (Nr. 12)

27. aprīlī Rīgas Vācu ģimnāzijas sporta kompleksa telpās interesanti un azartiski aizritēja kārtējā aktivitāšu diena.

Programmā bija iecienītā bočia spēle, kura norisinājās veselas trīs stundas pēc kārtas, jo spēlētāju netrūka ne mirkli. Azarts, rezultātu mainība un tikpat kā neizšķirtas spēles. Spēlētāji bija vareni satrenējušies un spēlēja ļoti sportiskā garā.

Interesentu netrūka arī dambretē, milzu Riču-raču, makšķerēšanā un pie basketbola groza trenažiera. Visas septiņas komandas saņēma balvas par izcīnītajām vietām sporta izaicinājumos. Tā laiks paskrēja, pilnīgi nemanot... Pēc sporta aktivitātēm ģimnāzijas pagalmā spēlētāji kopā ar palīgiem baudīja uz īstas malkas ceptu picu, kas garšoja brīnišķīgi! Gaidīsim nākamās aktivitātes un sportiskos izaicinājumus!

Aktivitāšu diena notika ar „Esi Draugs!”  gādību, palīdzot Vīlandes baptistu draudzes projekta “Iespēja” brīvprātīgajiem un sadarbībā ar biedrību  "Wings for Wheels".

Raksta autors: S. Survila
Publicitātes foto no pasākuma norises vietas.

Pasākums ar gleznām (Nr. 12)

Šī gada 20. marts kļuva par īpašu dienu RSAC „Mežciems” iemītniekiem. Biedrība „Wings for Wheels” sadarbībā ar mākslinieci Ilonu Wetterud rīkoja radošo pēcpusdienu, kurā Ilona rādīja savas gleznas un pastāstīja par savu ceļu uz gleznošanu.

Caur savu gleznu tēliem un ainām Ilona atspoguļo dažādus dzīves posmus, caur kuriem Dievs viņu ir vedis. Tā, ar gleznām, liecībām un cienastu pie kafijas, pēcpusdienas rīkotāji un apmeklētāji sirsnīgā sadraudzībā aizvadīja pasākumam atvēlēto laiku.

Raksta autors: J. Jēgers

Foto: no J. Jēgera personīgā arhīva.

Cilvēki ar invaliditāti piedalās sporta aktivitātēs Siguldā (Nr. 12)

„Rekreācijas bočias līga” 16. martā aicināja cilvēkiem ar invaliditāti piedalīties bočias mācību un treniņa spēlē Siguldas sporta centrā. Lai spēlētu bočia, nevajag daudz, tikai laukumu, bočia bumbu komplektu un labu garastāvokli. Pēdējais visiem 33 pasākuma dalībniekiem bija līdzi, un kopā pavadījām aizraujošu spēli, gūstot daudz pozitīvu emociju. Spēlēt bočia var cilvēki ar kustību traucējumiem, arī tie, kuri pārvietojas riteņkrēslā, jo bočia spēle neprasa no spēlētājiem lielu fiziskā spēka pielietojumu, tā ir aizraujoša, interesanta un stratēģiska. Bočia spēlējām, sēžot uz krēsliem vai riteņkrēslā, kā kuram bija ērtāk. Tā bija lieliska iespēja sporta aktivitātēm un brīvā laika pavadīšanai. Bočia ir iespēja uzlabot savu fizisko veselību un gūt labas emocijas.

Papildus bočias spēlei dalībniekiem bija arī iespēja uzspēlēt ar basketbola trenažieri, izmēģināt veiksmi šautriņdiska mešanā un spēlēt riču – raču ar milzu kauliņiem. 

Pēc sporta aktivitātēm, pateicoties „Esi draugs!” atbalstam, dalībniekiem bija iespēja ieturēt maltīti Sporta centra kafejnīcā.

Pagājušajā vasarā vairākas bočias spēles notika Lucavsalā, brīvā dabā. Šogad tiek plānots rīkot bočia spēles Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Dalībnieki pēc pasākuma jautāja, kad notiks nākamās spēles. Sekojiet mūsu jaunumiem, un jau drīz ziņosim par jaunām aktivitātēm. Pavasaris nāk ar jaunu enerģiju un sportisko garu!

Pasākumu atbalstīja labdarības organizācija „Esi draugs!” sadarbībā ar Siguldas sporta centru, Projektu „Iespēja” un biedrību "Wings for Wheels".

Bočia ir paraolimpiskais sporta veids, kurš pirmo reizi Paraolimpisko spēļu programmā ieviests 1984. gadā. Sākotnēji tas radīts sportistiem ar cerebrālo trieku, bet gadu gaitā pilnveidots, un pašlaik ar to var nodarboties sportisti un interesenti ar dažādiem kustību traucējumiem.

*Rekreācijas definīcija: Atpūtas veids, kur atpūta tiek apvienota ar veselības uzlabošanu, izmantojot terapeitiskas procedūras (piemēram, masāžas), sportu, relaksējošas programmas un citas nodarbības.
‌

Sociālo ekspertu tikšanās (Nr. 12)

European Anti PovertyNetwork projekta "NVO stiprināšana efektīvai sociālo tiesību aizstāvībai" ietvaros 6.-10. februārī Odensē (Dānija) notika Dānijas, Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas sociālo ekspertu tikšanās. Pārstāvēju Latviju. Konferencē notika pieredzes apmaiņa sociālajos un izglītības jautājumos. Kopā grupā bijām 9 cilvēki.

Stāstīju par biedrības „Wings for Wheels” darbību,  tai skaitā nometnēm. Rādīju mūsu prezentācijas video un nometnes bildes. Pārējie ar interesi skatījās, jautāja par cilvēkiem un kādas aktivitātes mēs rīkojam.

Tikšanās notika katru dienu dažādās vietās: pieaugušo neformālās izglītības centrā, ielas sieviešu un narkotiku atkarīgo patversmē, mākslas studijā un mūzikas skolā, pašvaldības iedzīvotāju interešu aizstāvēšanas departamentā.

Sociālo tiesību principi Dānijā tiek ievēroti, bet Latvijai vēl ir daudz darāmā, jo bieži uz papīra viss tiek ievērots, bet realitātē diemžēl nē.

Gājām pastaigās pa pilsētu. Cilvēki bija iejūtīgi un laipni, palīdzēja celt riteņkrēslu u.tml., jebkurš bez liekiem jautājumiem... Lielākus attālumus mūs veda taxi – busiņu; līdzīgs kā pie mums, ar visiem stiprinājumiem, bet domāts tikai vienam riteņkrēslam. Bijām četros muzejos, tai skaitā H. K. Andersena dzimtas mājā.

Fakti un secinājumi

*Dānijā valsts finansējumu saņem interešu grupas (piemēram, atbalsta grupas sportistiem vai mūziķiem), bet biedrības nesaņem finansējumu. Apmaksā telpas, kafijas pauzes, darbinieki saņem algas.

Latvijā interešu grupas atsevišķi nepastāv, un nevalstiskās organizācijas arī netiek finansētas, darbs tikai brīvprātīgs.

*Ielu sievietes un narkotiku atkarīgie anonīmi var nākt uz labiekārtotu māju (līdzīgi kā patversme) nakšņot, paēst, adatas mainīt u.tml. Cilvēki netiek morāli ietekmēti, tikai atbalstīti. Valsts šai organizācijai visu finansē, darbiniekiem maksā algas.

*Pieejama bezmaksas izglītība, interešu grupas senioriem un jauniešiem. Seniori Dānijā vientuļi, pārtikuši, un viņus integrē socializēties caur mākslu, mūziku un pieaugušo izglītības centros. Bija datorklase, kurā jaunieši spēlēja spēles, un centra vadītāja teica, ka viņi caur spēlēm tīklā socializējas.

*Studenti maksā par izglītību vai mācībām, kad izmācās, savu samaksāto naudu saņem atpakaļ.
*Odensē ir maksas un bezmaksas transports - busi un autobusi, lai mazinātu auto skaitu uz ielām.
*Nodarbinātības tirgus - pieejamība ikvienam. Izglītība Dānijā par velti. Universitātē studējošie, kam pāri 18 gadiem, saņem pabalstu 800 EUR mēnesī. Izglītības tēmu var mainīt jebkurā brīdī 6 gadu laikā, jo valsts to apmaksā vienu reizi.

*Dāņiem nodoklis 50% no algas, augsts dzīves un sociālais līmenis. Latvijai vēl ir, uz ko tiekties.
* Mākslinieki programmas ietvaros veido skulptūras par politiski nozīmīgām tēmām un izstāda valstīs, kurās risina konkrētu politiski nozīmīgu jautājumu. Piemēram,  par bēgļiem (izveidota grupa ar tumšādainiem cilvēkiem dabiskā lielumā), par sieviešu tiesībām (skulptūra, kurā atveidota puskaila sieviete stāvoklī) un vēl daudz citas. Efektīvs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību, jo šīm skulptūrām nav iespējams vienaldzīgi paiet garām.

* Vilcienos (ne visos) ir vajadzīga iekļūšana rampa, un tāpat kā Latvijā tā ir jāpiesaka 24h iepriekš (lai gan tā stāv katrā stacijā), zvanot vai rakstot uz e-pastu. Asistents sagaida un ar rampu ieceļ vilcienā. Latvijā ar vilcienu nebiju braukusi apmēram 20 gadus, to izdarīju Dānijā.
Un vēl - Dānijā ir Laimes pētniecības institūts. Omulīgs interjers ar dāņiem tradicionālajiem plediem, segām, siltu  gaismu un skaistām interjera lietām, kas ļauj atslēgties no ikdienas steigas un mierīgi baudīt karstu dzērienu, sniedzot laimes sajūtu mazās ikdienas lietās.

Autors: Santa Survila
Foto no S. Survilas personīgā arhīva.

Robežu paplašināšana (Nr. 11)

13. janvārī rītā Āgenskalna baptistu draudzē bija vērojama rosība, kas liecināja, ka šis dievkalpojums būs citāds. Tiesa, ne pirmo reizi, jo divi Invaliditātes svētdienas dievkalpojumi šajā draudzē jau ir notikuši. Tomēr, šajā svētdienā cilvēku riteņkrēslos bija vēl vairāk; ar sākumā atbrīvoto vietu izrādījās par maz, vajadzēja iznest vēl dažus solus. Varbūt kādam „riteņoto viesu” uzņemšana sagādāja papildus rūpes, taču varēja just, ka šajā draudzē nebaidās no citādā. Bieži Dievam ir jāizjauc mūsu iedibinātā, pierastā un ērtā kārtība, lai Viņš varētu izdarīt kaut ko neparastu.

Dievkalpojuma tēma „Invaliditāte bez robežām” tika izvēlēta ar nodomu runāt par invaliditātes „medaļas” abām pusēm. Dažkārt rodas iespaids, ka sabiedrībā izplatās vai tiek izplatīti divi galēji pretēji priekšstati par cilvēkiem ar invaliditāti: viņi tiek vai nu žēloti un uzskatīti par mazvērtīgākiem, vai iztaisīti par apbrīnojamiem varoņiem un iedvesmotājiem. Patiesībā invaliditāte pati par sevi ir apgrūtinošs un ierobežojošs faktors, kura pārvarēšanai vajadzīga gan paša invaliditātes skartā indivīda griba, gan līdzcilvēku sapratne un palīdzība.

Draudzes mācītājs Edgars Mažis savā sprediķī aicināja mūs nevērtēt citam citu pēc ārienes, bet mācīties skatīties tā, kā skatās Dievs, kurš „uzlūko sirdi” (1. Samuēla 16:7). Ar savu pieredzi ikdienas grūtību pārvarēšanā dalījās Edgars un Iveta Brīvuļi no Valmieras. Neraugoties uz invaliditāti un to, ka abi pārvietojas riteņkrēslā, viņi izlēma apprecēties un ir pārliecināti, ka divatā un kopā ar Dievu visas grūtības ir vieglāk pārvaramas. Ailita Kuka pastāstīja par to, kā un kāpēc tapa viņas autobiogrāfiskā grāmata „Tas ir mans lidojums”, un ar savu nupat angļu valodā izdoto grāmatu „Shout It Out” (Sauc skaļi) iepazīstināja Hildegunn Grønvold Rossland. Tas bija Dieva žēlastības brīnums, ka pēc vairākām slimnīcā pavadītām dienām un cīņas starp dzīvību un nāvi viņa tomēr bija uzdrīkstējusies mērot ceļu no Norvēģijas uz Latviju, lai piedalītos šajā īpašajā dievkalpojumā. Tas ir pamudinājums katram no mums izmantot pat vismazāko iespēju apliecināt Dieva darbus, jo nekad nevar zināt, kura iespēja būs pēdējā.

Dievkalpojumā tika vākti ziedojumi draudzes labierīcību pielāgošanai cilvēkiem riteņkrēslā. Gribas ticēt, ka Āgenskalna baptistu draudzes labais piemērs pamazām „pielips” arī citām draudzēm. Nākamais Invaliditātes svētdienas dievkalpojums ir paredzēts jūnijā.

Foto
 

Dienišķais brīnums (Nr. 11)

Bieži mēs dzīvē gaidām kaut ko lielu – kādu lielu izdevību, lielu brīnumu vai pārsteidzošu pavērsienu. Mēs tik ļoti sakoncentrējamies uz „kaut ko kaut kad”, ka riskējam paiet garām un nepamanīt izdevības un brīnumus, ko Dievs kā dārgas pērles ir ieslēpis mūsu ikdienā tieši te un tieši tagad. Steigā un rutīnā mēs aizmirstam, ka vislielākais brīnums esam mēs paši un Dieva klātbūtne mūsu dzīvē.

Šis bija ceturtais gads, kad biedrība „Wings for Wheels” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja svinīgu pasākumu cilvēkiem ar invaliditāti. Spītējot putenim, atkalai un citiem apgrūtinājumiem, bija ieradušies gandrīz visi aicinātie viesi gan no attālākiem Latvijas reģioniem, gan no Rīgas. Katrs viesis saņēma paciņu ar ceptuves „Lāči” dāvātajiem gardumiem un varēja baudīt restorāna „Klīversala” darbinieku laipno apkalpošanu un garšīgo maltīti. Mēs tiešām jutāmies lutināti!

Ar skaistiem muzikāliem priekšnesumiem uzstājās J. Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas audzēkņu divi stīgu trio, savukārt Āgenskalna Baptistu draudzes mācītājs E. Mažis dalījās ar vēsti par to, ka Jēzus Kristus ir tā Patiesība, kas mūs tiešām dara brīvus. Pasākuma noslēguma daļā klātesošos uzrunāja Hildegunn Grønvold Rossland no Norvēģijas. Spītējot daudzajām smagajām diagnozēm, viņa cīnās un mudina arī citus nepadoties grūtībām, bet priecāties par katru Dieva doto dienu.

„Wings for Wheels” komanda ir gandarīta par paveikto un no sirds pateicas visiem mūsu palīgiem, atbalstītājiem un sponsoriem, tai skaitā Amy Chapel draudzei no ASV, kuras ziedojums nosedza pasākuma rīkošanas izdevumus. Tāpat pateicamies LNB administrācijai par iespēju pasākuma viesiem bez maksas izmantot autostāvvietu.
Foto

Cilvēki ar invaliditāti – daļa no Eiropas cerības (Nr. 11)

Nedēļā no 8.-13. oktobrim Tallinā (Igaunijā) norisinājās Eiropas Evaņģēliskās alianses (EEA) rīkotā konference „Cerība Eiropai”. Lai pārrunātu Eiropā valdošo sociālo un garīgo situāciju un apzinātu kristiešu unikālo potenciālu Eiropas nākotnes veidošanā, uz konferenci bija pulcējušies 370 kristīgo organizāciju pārstāvji no 37 Eiropas valstīm. Konferences moto bija „Vienotība dažādībā”. Priekšlasījumos, grupu diskusijās, semināros un rīta svētbrīžos konferences dalībnieki runāja par dažādām Eiropas sabiedrībai aktuālām tēmām un prezentēja savu skatījumu par to, kā kristieši var efektīvi ietekmēt norises sabiedrībā.

Papildus semināriem konferencē bija iespējams aplūkot arī gleznu izstādi „Drosme būt”. Gleznu autori no Igaunijas un Latvijas, galvenokārt cilvēki ar invaliditāti, ar saviem darbiem vēlējās parādīt savas spējas un atgādināt, ka par cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka viņi nav spējīgi būt patstāvīgi vai pat mīlēt. Kādā no gleznām, piemēram, bija attēlota sieviete, kura cenšas aizbēgt no viņu vajājošajiem ievainojumiem. Gleznas autore Lauma Palmbaha paskaidroja, ka viņa ir attēlojusi sievietes ciešanas un arī pateicību Dievam par prieku dzīvot.

Konferencē piedalījās arī European Disability Network (EDN) partnerorganizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, to skaitā biedrība „Wings for Wheels” (W4W). EDN vadīja vairākus seminārus par dažāda veida invaliditāti (fizisko, sensoro un intelektuālo), uzsverot, cilvēku ar invaliditāti lomu kristiešu vienotības veicināšanā un Evaņģēlija izplatīšanā.

„Mums ir jābūt redzamākiem,” uzsvēra Terēze Svinters, EDN koordinatore. Viņa uzskata, ka draudzes ir jāinformē par cilvēkiem ar invaliditāti un to, ka arī viņi var būt kalpotāji. Statistika liecina, ka 10-15% sabiedrības iedzīvotāju ir kāda invaliditāte, un draudzēm vajadzētu būt pirmajām, kas uzņem šos cilvēkus un novērtē viņu spējas un prasmes.

Baiba Baikovska (W4W, Latvija) dzīvo ar pārliecību, ka „invaliditāte nav cilvēka identitāte”. Kad viņa pusotra gada vecumā smagi saslima, ārsti ieteica vecākiem atteikties no viņas, prognozējot, ka Baiba visu mūžu paliks guloša, kopjama un nesaprātīga. Tomēr vecāki izvēlējās nepadoties, un tas izmainīja visu. Lai gan Baibas invaliditāte pieder pie redzamajām, konferencē viņa runāja par neredzamo invaliditāti – hroniskām saslimšanām, kas bieži ierobežo ikdienas aktivitātes, iespējas mācīties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Baiba skaidroja, ka „invaliditāte nenosaka cilvēka personību, tā tikai ietekmē mūsu spēju attīstīties un iekļauties sabiedrībā”. Kad runa ir par neredzamu invaliditāti, „cilvēki baidās, ka viņi tiks atstumti dažādu aizspriedumu dēļ”.

Hildegunei Gronvold-Rossland (W4W, Norvēģija) pirms 20 gadiem atklāja savādu sindromu (Ehler Danlos), un kopš tā laika viņa dzīvo ar sāpēm, operācijām un invaliditāti. Konferencē viņa runāja par nedzirdīgo cilvēku vajadzībām, jo invaliditāte ir ietekmējusi arī viņas dzirdi. Ko var darīt draudzes, lai iekļautu cilvēkus ar dzirdes invaliditāti? Hildegune uzskaitīja dažādas iespējas, tādas kā indukcijas cilpas sistēma, tulkošana zīmju valodā vai sprediķa un dziesmu tekstu izdrukāšana. Nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem palīdz, ja doma tiek izteikta īsi un skaidri, skatoties tieši pretī un nerunājot pārāk ātri.

Par vājredzīgo un neredzīgo cilvēku vajadzībām savā pieredzē dalījās Vera Šuberte (W4W, Latvija). Viņa norādīja, ka draudzēm vajadzētu padomāt arī par šo cilvēku kategoriju, jo bieži viņi draudzēs jūtas nošķirti un vientuļi.

Vēl viena EDN pārstāve konferencē bija Martina Köninger (German Evangelical Alliance, Vācija), un viņas vēstījums bija tiešs un skaidrs: „Invaliditāte nav grēks. Tas, ka esi atšķirīgs, nav problēma, bet, ja ir, mums jāatrod risinājumi.” Strādājot ar cilvēkiem, kam ir dzirdes invaliditāte, nedrīkst aizmirst, ka „īstā sirds valoda ir Evaņģēlijs”. Martina atgādināja, ka pasaulē ir 275 miljoni cilvēku ar dzirdes problēmām, un 5 miljoni ir pilnīgi nedzirdīgi. „Tā ir viena no vismazāk evaņģelizētajām sabiedrības grupām.”

Normunds Zariņš, Zviedrijā dzīvojošs latvietis un sarunu terapeits dalījās pārdomās par to, ka „mēs visi esam atšķirīgi, mums visiem ir īpašas vajadzības, un ir jābeidz „piekarināt birkas””. Viņš iesaka mācīties būt kopā un atcerēties, ka „tur, kur es esmu, ir Kristus. Liecināt par Viņu nozīmē būt līdzās, un tas ietver arī būšanu kopā ar cilvēkiem, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi.” Piedzimis laikā, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā, viņš pārliecinājās, ka „mazākā kopienā ir vieglāk justies piederīgam un pieņemtam”. „Draudzei ir jābūt mūsu iekļaujošajai kopienai, kas dara mūs stiprākus un palīdz mums pieaugt ticībā,” teica Normunds.

„Draudze, kurā nav cilvēki ar invaliditāti, ir draudze ar invaliditāti,” uzsvēra Lidija Gonzalesa (Mefi-Boset , Spānija). Viņa ikdienā strādā ar pieaugušajiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi. Viņa ir pārliecinājusies, ka draudzēm vēl ļoti trūkst izpratnes par šo cilvēku vajadzībām un to, kā ar viņiem komunicēt, tāpēc „viņiem tiek liegta iespēja dzirdēt Evaņģēlija vēsti”. Lidija norāda, ka ir svarīgi saprast cilvēku vajadzības un domāt, vai un kā varam pielāgot draudžu namus, dievkalpojumus un sprediķus, lai tie būtu pieejami visiem. „Ja mēs nepielāgojamies cilvēku vajadzībām, mēs nevaram ar viņiem sarunāties... Bez cilvēkiem ar invaliditāti draudzes zaudē iespēju rēķināties ar visiem tiem miesas locekļiem, kuri mums atgādina Bībeli, un pazaudē viņu spējas un gara dāvanas.”

Konferences kopsavilkumā izmantoti izvilkumi no Jordi Torrents raksta „The beauty of God’s air under our wings”, kura pilno versiju angļu valodā var izlasīt šeit.

Foto: E. Apinis
Foto

Svētki tev (Nr. 10)

Šī gada 16. septembrī "Wings for Wheels" komandai bija iespēja piedalīties svinīgā pasākumā „Svētki tev”, ko cilvēkiem ar invaliditāti, viņu tuviniekiem un draugiem rīkoja organizācija „Designed to Live”, lai viņus īpaši iepriecinātu un pagodinātu.

Pasākums noritēja svinīgā un draudzīgā gaisotnē. Pie ieejas mūs sagaidīja divi ekskluzīvi retro automobiļi, pie kuriem viesi varēja nofotografēties par atmiņu. Viesus pie ieejas sagaidīja sarkanais paklājs, pa kuru devāmies tālāk uz svinību zāli. Mūs sagaidīja ar atspirdzinošu augļu dzērienu un mirkļa foto.

Pie fotosienas bija iespēja iemūžināt mirkli pēc friziera apmeklējuma, kur dāmām un kungiem veidoja vakara frizūras. Tālāk jau devāmies uz svinību zāli, kur katrs saņēmām pa sarkanai rozei, un vakara vadītāji aicināja ieņemt vietas pie grezni klātiem galdiem ar gardām uzkodām un milzīgu trīsstāvu torti. Vakarā turpinājumā mūs priecēja smilšu kino un grupas My Radiant You mūzika. Mācītājs uzrunā atgādināja, ka katrs mēs esam Dieva radīts vienreizējs un īpašs, otra tāda pasaulē nav. Svētki bija izdevušies un noritēja augstā līmenī. Atmiņai par jauko pasākumu saņēmām skaistu medaljonu ar pasākuma logo, daudz jauku brīžu un īpaši pacilājošu sajūtu. Bija prieks piedalīties, un paldies par ielūgumu!

Autors: Santa Survila

Foto: pasākuma organizētāju publicitātes foto

Bočia spēle Lucavsalā (Nr. 10)

28. jūlijā Lucavsalā notika otrā bočia spēle, kurā pulcējās apmēram 20 dalībnieki – cilvēki ar invaliditāti no Rīgas un Tukuma, viņu pavadoņi un bočia spēles interesenti. Mums pievienojās arī cilvēki, kuri skaistajā dienā pastaigājās pa salu. Spēle bija spraiga un aizraujoša.

Praktiski palīdzēja cilvēki no Rīgas baptistu Vīlandes draudzes: viņi uzraudzīja spēli, bija tiesneši un bumbu padevēji, kā arī iemūžināja spēles momentus bildēs. Spēles rezultāti tika iegrāmatoti. Rezultāti mainījās ik brīdi: sarkanie, zilie un atkal sarkanie... Divas stundas aizskrēja nemanot. Uzvarēja draudzība un prieks par lieliski kopā pavadīto dienu.

Dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un sniegt praktiskus ieteikumus par vides pieejamības uzlabošanu viesim no Rīgas domes Satiksmes departamenta, kurš visu teikto pierakstīja. Gaidīsim rezultātus pieejamības uzlabošanā konkrētās Rīgas ielās.

Atpūtas starplaikos bija iespēja sauļoties un baudīt ūdens peldes cilvēkiem ar invaliditāti ierīkotajā peldvietā. Diena bija karsta, un bija jārūpējas par pietiekamu ūdens uzņemšanu un komfortu fiziskajam ķermenim. Par ūdeni, nojumi un gardiem cepumiem gādāja labdarības organizācija „Esi draugs!” Spēli atbalstīja un aktīvi piedalījās arī projekts „Iespēja”. Vasara rit pilnā sparā, un visi klātesošie vienprātīgi nolēma, ka labā tradīcija ir jāturpina. Gaidīsim nākamo bočia spēli vēl šajā vasarā!

P. S. Mums ir ideja rudens – ziemas periodā rīkot bočia spēli iekštelpās (aprīkojums jau ir). Sekojiet mūsu jaunumiem, un uzzināsiet informāciju paši pirmie.

Autors: Santa Survila, biedrība „Wings for Wheels”.