Ieplīsušais trauks
Kādai vecai sievietei Ķīnā bija divi lieli ūdens trauki, kurus viņa pārnēsāja, uzkārtus nēšu galos. Viens trauks bija vesels un saturēja visu tajā ielieto ūdeni. Otram traukam bija plaisa, un garajā ceļā no strauta līdz mājām puse ūdens paguva iztecēt.
Tā tas diendienā turpinājās veselus divus gadus: sieviete uz mājām pārnesa tikai pusotru trauku ūdens. Protams, ka veselais trauks ļoti lepojās ar saviem panākumiem, turpretī nabaga ieplīsušais trauks kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka viņš pildīja tikai pusi sava darba. Pēc diviem gadiem trauks kādu dienu uzrunāja sievieti.
"Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām."
Vecenīte pasmaidīja.
"Bet vai esi ievērojis, ka tavā takas pusē aug ziedi, bet otra trauka pusē - ne? Tas ir tāpēc, ka es allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas tavā ceļa pusē, un katru dienu mājupceļā tu tos laisti. Divu gadu laikā esmu varējusi plūkt šos ziedus un izpušķot galdu. Ja tu nebūtu tāds, kāds esi, tad nebūtu arī šo ziedu, ar kuriem padarīt skaistāku manu namu."
Pat mūsu vājības, trūkumus un nepilnības Dievs var lietot, lai piepildītu kādu no Saviem neskaitāmajiem brīnišķīgajiem nodomiem. Lūdz, lai Viņš tev parāda, kā tu šodien vari padarīt savu līdzcilvēku dzīvi skaistāku un labāku.
Avots: interneta resursi
Foto: E. Damberga